a a a

Jaunumi kultūrā

  • Koncertā piedalās:
    VPDK “Rits”, VPDK “Lādezers”, VPDK ”Agrumu” VPDK “Virši” un SDK “Labāko gadu Virši”
    VPDK “Straupe”, VPDK “Lecam pa vecam”,VPDK “Sprigulis” un SDK “Sprigulis”

     

  • Kino vakarā 28.janvārī plkst.19.00 aicinām noskatīties latviešu spēlfilmu “JELGAVA 94′”

    Režisors: Jānis Ābele
    Lomās: Bruno Bitenieks, Alekss Tauriņš, Endijs Žuks, Elizabete Zviedre, Alise Danovska,
    Sandris Broks, Ieva Puķe, Kaspars Gods, Māra Ķimele, Andris Keišs, Kaspars Aniņš, Jānis Jarāns,
    Ilze Pukinska, Elīna Vaska, Gļebs Beļikovs, Igors Nazarenko, Katrīna Puķe, Jānis Gorškovs, Mārcis Broks

    Filmas garums: 1h 26min
    Biļetes EUR 4.00 “Biļešu Paradīzes” kasēs un www.bilesuparadize.lv

  • Abonementā

    •Izstāde “Dažs vārds ir tik bagāts…”
    Dzejniekam Fricim Bārdam – 140 (1880-1919)
    •Izstāde „Kā Daugava vaida”
    Komponistam, diriģentam Ernestam Vīgneram – 170 (1850-1933)
    •Izstāde “Spēlēju, dancoju”
    Aktrisei Lilijai Ērikai – 130 (1890-1981)
    •Izstāde “Parasta dzīve”
    Čehu rakstniekam Karelam Čapekam – 130 (1890-1938)
    •Izstāde “Mijiedarbība diženajā un niecīgajā”
    Krievu rakstniekam, dramaturgam Antonam Čehovam – 160 (1860-1904)

    Lasītavā

    •Izstāde  “1991. gada 13.-27. janvāris – mūsu Latvijas neatkarības ceļa maize”
    20. janvāris – 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres diena, pieminot Andri Slapiņu

    Bērnu literatūras nodaļā

    •Izstāde  “Vērtēsim izlasīto!”
    Programmas Bērnu/Jauniešu/Vecāku  Žūrija – 2019   noslēgums lasīšanas stafetē –  izlasīto grāmatu vērtēšana, anketu aizpildīšana
    •“Atklāj grāmatu pasauli”  – pirmā iepazīšanās ar bibliotēku

  • Jaunā gadā jaunas grāmatas, tiekamies Ādažu bibliotēkā!

    Daiļliteratūra

    • Priede, Laura “Vienmēr atgriezties”
    • Amberga, Svetlana “Versija: TĒVI”
    • Repše, Gundega “Retināts gaiss”
    • Pranka, Ingūna “Klusuma kliedziens”
    • Bērziņš, Māris “Aizliegtais pianīns”
    • Zandis, Miks “Livonijas slazdā”
    • Troja Eleonora “Savu komētu nedzird”
    • Sagāna Fransuāza “Manas labākās atmiņas”
    • Huenga Helēna “Skūpstu koeficients”
    • Devero, Džūda “Attaisnotā slepkavība”
    • Ērnestama, Marija “Mīlestībai nav brīvdienu”
    • Tučkova, Kateržina “Balto Karpatu dievietes”
    • Fainders, Džozefs “Nāves viesulis”

    Daiļliteratūra bērniem

    • Kronbergs, Juris “Laika bikses”
    • Valters, Edgars “Kaķītis un ūpītis”
    • “Ziemassvētku gaidās”
    • Ēvreoss, Hokons “Melne”
    • Brosa, Helēna “Labākās draudzenes”
    • Zīgners, Ingo “Mazais Pūķis Kokosrieksts spoku pilī”
    • Madejska, Eva “Karalis”

    Uzziņu literatūra

    • “Latvijas leģendas” / 9. gr./
    • Guļevska, Lia “Romans Lācis. Sirds Cilvēks”
    • Danilāns, Anatolijs “Dakteri un šamaņi”
    • Margēviča Agnese “Brālība²”
    • Lapsa Lato “Brūnās Jaunavas bērni Svētās Nāves ēnā”
    • Filjoza, Izabella “Bērns grib mani nokaitināt”
    • Šarma, Robins “Klubs “Plkst. 5 no rīta”
    • Hants, Vinsents “VDK un Latvija”
    • Blūms, Jānis “Pazudušā karavīra atmiņas”

     

     

     

     

  • Ādažu bibliotēka piedāvā plašu grāmatu klāstu, kas spēs iepriecināt un sasildīt ziemas novakarēs!

    Daiļliteratūra

    • Judina, Dace “Cietāks par dimantu”
    • Žīgure, Anna Velēda  “Mūsu tautas gaita”
    • Gavalda, Anna “Atzīšanās”
    • Grietēna, Margarita “Kuģi lēni apledos”
    • Kovaļova, Lelde  “Bezvēsts pazudušās”
    • Kaija, Ivande  “Iedzimtais grēks”
    • Krekle, Maija  “Klusums izmisīgs”
    • Margēvičs, Tālivaldis “Zirgu gaļas pārdevējs”
    • Slotere, Karīna  “Loras spēle”
    • Mote de la, Anderss “Vasaras beigas”
    • Eivjārda, Viktorija “Stikla zobens”
    • Volkers, Mārtins  “Slepkavība Dordoņā”
    • Ūstulnds, Lembits “Dziļjūra”
    • Makmanusa, Kārena M.  “Kāds no mums melo”
    • Lāgerkrancs, Dāvids  “Meitene, kurai bija jāmirst”
    • Morisa, Hetere “Aušvicas tetovētājs”
    • Hēgs, Pēters “Sūzanas efekts”
    • Nikolss, Deivids “Mēs”
    • Poznanski, Urzula “Saeculum”
    • Baha, Tabea “Kamēliju salas sievietes”
    • Dikērs, Žoels “Stefānijas Meileres pazušana”

    Daiļliteratūra bērniem

    • Auseklis, Uldis  “Burtiņš lēkā burkānos”
    • Rozentāle, Līga  “Dāvana Latvijai”
    • Laukmane, Maija “Saturies, Sibilla!”
    • Parvela, Tims “Ella un Efs Pirmais”
    • Vīslandere, Juja  “Mūmammas un Vārnas Ziemassvētki”
    • Banšeruss, Jirgens “Šerloka pīpe”
    • Banšeruss, Jirgens “Košļeņu sazvērestība”
    • Medousa, Deizija “Burvju meža iemītnieki. Bella Svītrķepiņa”
    • Ridels, Kriss “Ada un simfoniskais sprādziens”
    • Kinnijs, Džefs “Grega Dienasgrāmata. Demontāža” /14. gr./
    • Roulinga, Dž. K. “Harijs Poters un Filozofu akmens”
    • Grīns, Džons “Bruņurupuči bez gala” /15+/
    • Meijere, Merisa “Vintera” /4. gr., 15+/

    Uzziņu literatūra

    • Remess, Andžils  “Noslēpumainā Karosta”
    • Entrups, Boriss “Meikaps 10 minūtēs”
    • Montgomerija, Hedviga “Vecāku maģija”
    • Pohodņeva, Maija “Aliansē pret vēzi”
    • Duhigg, Charles‏ “Ieraduma spēks”
    • Rūmanss, Godfrīds M. “Klīniskā anatomija medicīnas studentiem”
  • Abonementā

    •Izstāde “Laiks, kad mēmie runā…”
    Rakstniecei Cecīlijai Dinerei – 100 (1919-1996)
    •Izstāde  “Aiz sniega un tumsas”
    Rakstniekam Augustam Saulietim – 150 (1869-1933)
    •Izstāde  “Dzirdu, redzu, saprotu!”
    Rakstniekam, žurnālistam Pāvilam Rozītim – 130 (1889-1937)
    •Izstāde “Kā īsti bija…”
    Rakstniekam Kārlim Zariņam – 130 (1889-1978)
    •Izstāde   “Fiksētā laika panorāma”
    Fotogrāfam Vilim Rīdzeniekam – 135 (1884-1962)

    Lasītavā

    •Izstāde “Latvju operas izveidošana”
    2. decembris – 1919. gadā tiek oficiāli atklāta Latvijas Nacionālā opera
    •Izstāde  “Ar baltu gaismu Ziemassvētki nāk”
    Radošā darbnīca “Pašu darināti Ziemassvētku rotājumi, apsveikumi”, rotaļu rīts un citi pasākumi pašiem mazākajiem

    Bērnu literatūras nodaļā

    •Izstāde “Kalendāri tad un tagad”
    Izstāde par kalendāru izcelšanās vēsturi, to dažādību
    4. decembrī – Nacionālā Skaļās lasīšanas sacensība

  • Dzīvot ar cieņu, neskatoties uz invaliditāti, ir cilvēka tiesības saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām. Dodot iespēju ikkatram tikt redzētam un sadzirdētam, mēs ejam pretī ikviena cilvēka tiesībām uz cieņpilnu dzīvi. Izstādē redzami četrpadsmit Zviedrijas un četrpadsmit Latvijas cilvēku ar invaliditāti portreti un personīgie stāsti par līdzvērtīgu dzīvi un iekļaušanos sabiedrībā, par sapņiem, cerībām, bēdām, prieku, darbu, ģimenēm un mīļajiem.

    Izstāde “AccessAbility” mērķis ir parādīt, ka mums apkārt dzīvo cilvēki, kuriem ir īpaši jāpielāgojas vai īpaši jādomā kā iekļauties redzīgo, dzirdīgo un staigājošo sabiedrībā, kā lietot infrastruktūru, kura radīta, formāli domājot par līdzcilvēkiem. Izstāde kā Zviedru institūta iniciēts projekts Latvijā aktualizē mūsu attieksmi un iekļaujošas sabiedrības aspektus.

    Iekļaujošas un cieņpilnas dzīves iespējas gan no pilsētām, gan laukiem raksturo foto izstādes dalībnieki, kuri tika izvēlēti pēc daudzveidības principa, reprezentējot dažāda vecuma, dažāda dzimuma un cilvēkus ar dažādu invaliditāti. Izstādes dalībnieki tika izvēlēti sadarbībā ar invalīdu un viņu draugu biedrībai “Apeirons”, biedrību “Es redzu”, Liepājas Neredzīgo biedrību, Rotko Mākslas centru, Liepājas un Valmieras mākslas un dizaina vidusskolām, Beverīnas un Kocēnu novada sociālajiem dienestiem.

    Foto izstādes dalībnieks Kristaps Kaņuks no Kuldīgas atgādina: “Jums ir divas rokas, divas kājas, Jūs variet pārvietoties – par ko Jūs sūdzaties!” Savukārt Aleksandrs Jevdokimovs no Kocēniem pauž: “Patiecoties savai uzstājībai un apņēmībai, esmu nokļuvis tur, kur esmu vēlējies. Taču invalīdi, kuri nav tik uzstājīgi, nemaz neiet ārā no mājas un neiekļaujas sabiedrībā dēļ sabiedrības attieksmes un nepieejamas vides.” Arta Teivāne no Vimbukroga ir pārliecināta: “Ja būtu iespējams mācīties Latvijā, es noteikti mācītos tepat.” Diāna Grenēvica no Liepājas atzīst, ka “Divi gadi ir par maz, lai iekļautos dzirdīgā sabiedrībā.”

    Izstādes fotogrāfi ir Matīss Markovskis (Latvija) Markus Marketiks (Markus Marcetic) (Zviedrija). Izstādes kuratore un producente Liepājā, Daugavpilī, Valmierā un Rīgā Dr.art. Aija Freimane. Projekta “AccessAbility” pasaules tūres vadītāja Silvija Augustinsone (Sylvia Augustinsson), Zviedrijas institūts Stokholmā. Izstāde notiek ar Zviedru institūta un Zviedrijas vēstniecības atbalstu.

    Tikšanās ar izstādes kuratori Latvijas Mākslas akadēmijas dr. art. Aiju Freimani un seminārs  par sociālo atbildību, mūsu attieksmi un iekļaušanos sabiedrībā 27. novembrī plkst. 19.00 Ādažu Kultūras centra Vēstures un mākslas galerijā, Gaujas ielā 33a, Ādažos.

     

    Zviedru institūts un Zviedrijas vēstniecība

  • Viesi no Gruzijas un Lietuvas apmeklē Ādažus

    Ādažu novads un vēl trīs Latvijas pašvaldības – Jūrmalas pilsēta, Pārgaujas novads un Preiļu novads – no 15. līdz 23. novembrim aktīvi iesaistās un organizē aktivitātes Eiropas Vietējās solidaritātes dienu (EVSD) ietvaros.
    🖊Ādažos solidaritātes dienu laikā Mākslas un mūzikas skolā noticis bērnu zīmējumu konkurss par gruzīniem un latviešiem. Šodien apbalvoja skaistāko zīmējumu autorus. Sveicēju vidū bija arī Dušeti pašvaldības (Gruzija) un Šaķu pašvaldības (Lietuva) pārstāvji. Viesi no Gruzijas un Lietuvas apmeklēja arī Ādažu domi un pašvaldības bērnudārzu Kadagā.
    🖊EVSD notiek jau ceturto reizi, iesaistot 35 pašvaldības no Albānijas, Beļģijas, Francijas, Itālijas, Latvijas, Nīderlandes un Spānijas. Šo dienu mērķis ir veicināt pašvaldību iesaisti globālās solidaritātes un ilgtspējīgas attīstības veicināšanā, un atbalstīt Eiropas demokrātiskās vērtības – dažādību un solidaritāti. Kā teikts Eiropas Vietējās solidaritātes dienu hartā, tad pašvaldībām Eiropā ir galvenā loma, lai veicinātu ilgtspējīgu vietējo attīstību gan lokālā, gan starptautiskā līmenī. Līdzīgi kā iepriekšējos gados pašvaldības uzņem izpētes vizītēs sadarbības pašvaldības no Austrumu partnerības valstīm, organizē seminārus, bērnu zīmējumu konkursus, diskusijas un meistarklases.

    🖊Latvijas Pašvaldību savienība sadarbībā ar vairākām Latvijas pašvaldībām Eiropas Vietējo solidaritātes dienu pasākumus īsteno jau ceturto gadu. EVSD tiek rīkotas projekta “Strādāt kopā iespēju sniegšanai vietējām un reģionālajām pašvaldībām attīstības veicināšanai ES partnervalstīs” ietvaros. Eiropas Vietējās solidaritātes dienu pasākumus finansiāli atbalsta Latvijas Republikas Ārlietu ministrija.