a a a

Jaunumi kultūrā

  • Ādažu bibliotēka piedāvā plašu grāmatu klāstu, kas spēs iepriecināt un sasildīt ziemas novakarēs!

    Daiļliteratūra

    • Judina, Dace “Cietāks par dimantu”
    • Žīgure, Anna Velēda  “Mūsu tautas gaita”
    • Gavalda, Anna “Atzīšanās”
    • Grietēna, Margarita “Kuģi lēni apledos”
    • Kovaļova, Lelde  “Bezvēsts pazudušās”
    • Kaija, Ivande  “Iedzimtais grēks”
    • Krekle, Maija  “Klusums izmisīgs”
    • Margēvičs, Tālivaldis “Zirgu gaļas pārdevējs”
    • Slotere, Karīna  “Loras spēle”
    • Mote de la, Anderss “Vasaras beigas”
    • Eivjārda, Viktorija “Stikla zobens”
    • Volkers, Mārtins  “Slepkavība Dordoņā”
    • Ūstulnds, Lembits “Dziļjūra”
    • Makmanusa, Kārena M.  “Kāds no mums melo”
    • Lāgerkrancs, Dāvids  “Meitene, kurai bija jāmirst”
    • Morisa, Hetere “Aušvicas tetovētājs”
    • Hēgs, Pēters “Sūzanas efekts”
    • Nikolss, Deivids “Mēs”
    • Poznanski, Urzula “Saeculum”
    • Baha, Tabea “Kamēliju salas sievietes”
    • Dikērs, Žoels “Stefānijas Meileres pazušana”

    Daiļliteratūra bērniem

    • Auseklis, Uldis  “Burtiņš lēkā burkānos”
    • Rozentāle, Līga  “Dāvana Latvijai”
    • Laukmane, Maija “Saturies, Sibilla!”
    • Parvela, Tims “Ella un Efs Pirmais”
    • Vīslandere, Juja  “Mūmammas un Vārnas Ziemassvētki”
    • Banšeruss, Jirgens “Šerloka pīpe”
    • Banšeruss, Jirgens “Košļeņu sazvērestība”
    • Medousa, Deizija “Burvju meža iemītnieki. Bella Svītrķepiņa”
    • Ridels, Kriss “Ada un simfoniskais sprādziens”
    • Kinnijs, Džefs “Grega Dienasgrāmata. Demontāža” /14. gr./
    • Roulinga, Dž. K. “Harijs Poters un Filozofu akmens”
    • Grīns, Džons “Bruņurupuči bez gala” /15+/
    • Meijere, Merisa “Vintera” /4. gr., 15+/

    Uzziņu literatūra

    • Remess, Andžils  “Noslēpumainā Karosta”
    • Entrups, Boriss “Meikaps 10 minūtēs”
    • Montgomerija, Hedviga “Vecāku maģija”
    • Pohodņeva, Maija “Aliansē pret vēzi”
    • Duhigg, Charles‏ “Ieraduma spēks”
    • Rūmanss, Godfrīds M. “Klīniskā anatomija medicīnas studentiem”
  • Abonementā

    •Izstāde “Laiks, kad mēmie runā…”
    Rakstniecei Cecīlijai Dinerei – 100 (1919-1996)
    •Izstāde  “Aiz sniega un tumsas”
    Rakstniekam Augustam Saulietim – 150 (1869-1933)
    •Izstāde  “Dzirdu, redzu, saprotu!”
    Rakstniekam, žurnālistam Pāvilam Rozītim – 130 (1889-1937)
    •Izstāde “Kā īsti bija…”
    Rakstniekam Kārlim Zariņam – 130 (1889-1978)
    •Izstāde   “Fiksētā laika panorāma”
    Fotogrāfam Vilim Rīdzeniekam – 135 (1884-1962)

    Lasītavā

    •Izstāde “Latvju operas izveidošana”
    2. decembris – 1919. gadā tiek oficiāli atklāta Latvijas Nacionālā opera
    •Izstāde  “Ar baltu gaismu Ziemassvētki nāk”
    Radošā darbnīca “Pašu darināti Ziemassvētku rotājumi, apsveikumi”, rotaļu rīts un citi pasākumi pašiem mazākajiem

    Bērnu literatūras nodaļā

    •Izstāde “Kalendāri tad un tagad”
    Izstāde par kalendāru izcelšanās vēsturi, to dažādību
    4. decembrī – Nacionālā Skaļās lasīšanas sacensība

  • Dzīvot ar cieņu, neskatoties uz invaliditāti, ir cilvēka tiesības saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām. Dodot iespēju ikkatram tikt redzētam un sadzirdētam, mēs ejam pretī ikviena cilvēka tiesībām uz cieņpilnu dzīvi. Izstādē redzami četrpadsmit Zviedrijas un četrpadsmit Latvijas cilvēku ar invaliditāti portreti un personīgie stāsti par līdzvērtīgu dzīvi un iekļaušanos sabiedrībā, par sapņiem, cerībām, bēdām, prieku, darbu, ģimenēm un mīļajiem.

    Izstāde “AccessAbility” mērķis ir parādīt, ka mums apkārt dzīvo cilvēki, kuriem ir īpaši jāpielāgojas vai īpaši jādomā kā iekļauties redzīgo, dzirdīgo un staigājošo sabiedrībā, kā lietot infrastruktūru, kura radīta, formāli domājot par līdzcilvēkiem. Izstāde kā Zviedru institūta iniciēts projekts Latvijā aktualizē mūsu attieksmi un iekļaujošas sabiedrības aspektus.

    Iekļaujošas un cieņpilnas dzīves iespējas gan no pilsētām, gan laukiem raksturo foto izstādes dalībnieki, kuri tika izvēlēti pēc daudzveidības principa, reprezentējot dažāda vecuma, dažāda dzimuma un cilvēkus ar dažādu invaliditāti. Izstādes dalībnieki tika izvēlēti sadarbībā ar invalīdu un viņu draugu biedrībai “Apeirons”, biedrību “Es redzu”, Liepājas Neredzīgo biedrību, Rotko Mākslas centru, Liepājas un Valmieras mākslas un dizaina vidusskolām, Beverīnas un Kocēnu novada sociālajiem dienestiem.

    Foto izstādes dalībnieks Kristaps Kaņuks no Kuldīgas atgādina: “Jums ir divas rokas, divas kājas, Jūs variet pārvietoties – par ko Jūs sūdzaties!” Savukārt Aleksandrs Jevdokimovs no Kocēniem pauž: “Patiecoties savai uzstājībai un apņēmībai, esmu nokļuvis tur, kur esmu vēlējies. Taču invalīdi, kuri nav tik uzstājīgi, nemaz neiet ārā no mājas un neiekļaujas sabiedrībā dēļ sabiedrības attieksmes un nepieejamas vides.” Arta Teivāne no Vimbukroga ir pārliecināta: “Ja būtu iespējams mācīties Latvijā, es noteikti mācītos tepat.” Diāna Grenēvica no Liepājas atzīst, ka “Divi gadi ir par maz, lai iekļautos dzirdīgā sabiedrībā.”

    Izstādes fotogrāfi ir Matīss Markovskis (Latvija) Markus Marketiks (Markus Marcetic) (Zviedrija). Izstādes kuratore un producente Liepājā, Daugavpilī, Valmierā un Rīgā Dr.art. Aija Freimane. Projekta “AccessAbility” pasaules tūres vadītāja Silvija Augustinsone (Sylvia Augustinsson), Zviedrijas institūts Stokholmā. Izstāde notiek ar Zviedru institūta un Zviedrijas vēstniecības atbalstu.

    Tikšanās ar izstādes kuratori Latvijas Mākslas akadēmijas dr. art. Aiju Freimani un seminārs  par sociālo atbildību, mūsu attieksmi un iekļaušanos sabiedrībā 27. novembrī plkst. 19.00 Ādažu Kultūras centra Vēstures un mākslas galerijā, Gaujas ielā 33a, Ādažos.

     

    Zviedru institūts un Zviedrijas vēstniecība

  • Viesi no Gruzijas un Lietuvas apmeklē Ādažus

    Ādažu novads un vēl trīs Latvijas pašvaldības – Jūrmalas pilsēta, Pārgaujas novads un Preiļu novads – no 15. līdz 23. novembrim aktīvi iesaistās un organizē aktivitātes Eiropas Vietējās solidaritātes dienu (EVSD) ietvaros.
    🖊Ādažos solidaritātes dienu laikā Mākslas un mūzikas skolā noticis bērnu zīmējumu konkurss par gruzīniem un latviešiem. Šodien apbalvoja skaistāko zīmējumu autorus. Sveicēju vidū bija arī Dušeti pašvaldības (Gruzija) un Šaķu pašvaldības (Lietuva) pārstāvji. Viesi no Gruzijas un Lietuvas apmeklēja arī Ādažu domi un pašvaldības bērnudārzu Kadagā.
    🖊EVSD notiek jau ceturto reizi, iesaistot 35 pašvaldības no Albānijas, Beļģijas, Francijas, Itālijas, Latvijas, Nīderlandes un Spānijas. Šo dienu mērķis ir veicināt pašvaldību iesaisti globālās solidaritātes un ilgtspējīgas attīstības veicināšanā, un atbalstīt Eiropas demokrātiskās vērtības – dažādību un solidaritāti. Kā teikts Eiropas Vietējās solidaritātes dienu hartā, tad pašvaldībām Eiropā ir galvenā loma, lai veicinātu ilgtspējīgu vietējo attīstību gan lokālā, gan starptautiskā līmenī. Līdzīgi kā iepriekšējos gados pašvaldības uzņem izpētes vizītēs sadarbības pašvaldības no Austrumu partnerības valstīm, organizē seminārus, bērnu zīmējumu konkursus, diskusijas un meistarklases.

    🖊Latvijas Pašvaldību savienība sadarbībā ar vairākām Latvijas pašvaldībām Eiropas Vietējo solidaritātes dienu pasākumus īsteno jau ceturto gadu. EVSD tiek rīkotas projekta “Strādāt kopā iespēju sniegšanai vietējām un reģionālajām pašvaldībām attīstības veicināšanai ES partnervalstīs” ietvaros. Eiropas Vietējās solidaritātes dienu pasākumus finansiāli atbalsta Latvijas Republikas Ārlietu ministrija.

  • Kolekcionāra Roberta Kulpes privātkolekcijas “Ieskats Dziesmu svētku vēsturē”

    Izstādē apskatāmas Dziesmu svētku nozīmītes, goda zīmes, saktas, programmiņas, biļetes no:

    • Vispārējiem dziesmu un deju svētkiem;
    • Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem;
    • Latvijas novada dziesmu svētkiem;
    • Latviešu dziesmu svētkiem Eiropā, Amerikā un Kanādā;
    • Festivāliem un citiem dziedāšanas svētkiem.

    Izstādi papildina tautas tērpi, kas piedzīvojuši ne vienu vien dziesmu un deju svētku koncertu, spītējot saulei un lietum.

  • Abonementā

    •Izstāde  “Manu bērnības dienu mēnesis un citas pasakas” 
    Rakstniekam Kārlim Skalbem – 140 (1879-1945)
    •Izstāde “Apgaismības laika domātājs” 
    Vācbaltu rakstniekam, publicistam Garlībam Merķelim – 250 (1769-1850)
    •Izstāde  “Ieraugu – tas ir gleznojams, un tas ir mans”   /M.Tabaka/ 
    Gleznotājai Maijai Norai Tabakai – 80 (1939)
    •Izstāde  “Cildena tautas brīvības un tiesību  idejas izpausme”
    Vācu rakstniekam Frīdriham Šilleram – 260 (1759-1805)
    •Izstāde  “Vārds mirst uz papīra, nesdams augļus”
    Franču rakstniekam Andrē Židam – 150 (1869-1951)

    Lasītavā

    •Izstāde   “Latvijā es dzīvoju,
    Latvijā es elpoju,
    Latvijā es cerēju
    Jaunu, skaistu Latviju!”  /K.Skalbe/
    11. novembris – Lāčplēša diena
    18. novembris – Latvijas Republikas proklamēšanas diena (1918)
    Latvijas Nacionālā teātra oficiālā atklāšana 1919. gadā  – Raiņa dramatiskā poēma “Daugava” – pirmā izrāde 1919. gada 18. novembrī

    Bērnu literatūras nodaļā

    Izstāde  “Zeme rīb, rati klaudz,
    Kas to zemi rībināja?
    Nu atbrauca Mārtiņdiena
    Deviņiem kumeļiem”
    10. novembris – Mārtiņdiena
    •Izstāde “Bezgalīgais stāsts”
    Vācu rakstniekam Mihaelam Endem – 90 (1929-1995)
    11. – 16. novembris – Ziemeļvalstu Bibliotēku nedēļa – 2019 – “Svētki Ziemeļvalstīs”
    Rīta stunda bērniem, Ziemeļvalstu literatūras un kultūras iepazīšana, lasījumi, literatūras izstāde

  • Ādažu bibliotēkā Jūs gaida jauna un interesanta lasāmviela tumšajām rudens novakarēm!

    Pārskatiet novembra jaunieguvumus un nāciet pie mums!